Tuvojošais beigām 2011. gads izvērtās neierasti piesātināts izklaides kultūras dzīvē un arī mums Theroom. Mēs sākām publicēt notikumus, kuri sniedzas plašāk par elektroniskās deju mūzikas telpu, bet tieši vai netieši skar arī citus izklaides žanra nozares, kino, mākslas, nedaudz modes un fotogrāfijas.

Aiz visiem šiem notikumiem Theroom neaizmirsa par vienu no saviem galvenajiem mērķiem — stāstīt par visu aktuālo, kas norisinās deju mūzikas dzīvē Latvijā un pasaulē jeb par to, kam vērts pievērst uzmanību. Gada beigās Theroom lietotājiem piedāvājam atskatīties uz labāko, kas noticis aizvadīto divpadsmit mēnešu laikā. Neatskatoties uz interesantākajiem aizvadītā gada postiem, kas tika publicēti Theroom lapaspusēs un neietekmējoties no citām aizgājušā gada aptaujām un reitingiem, mēs aizvadījām brīvu mūsu autoru un Theroom reģistrēto lasītāju (Latvijas notikumos) balsu apkopojumu. Jūs varat tam piekrist vai nepiekrist – aizvadītā gada nozīmīgākie notikumi un cilvēki Theroom subjektīvā izvēlē.

 

Fuck Me I’m David Gueta

Šis bija lūzuma gads mūzikas biznesa shēmās un šajā sakarā neapmierināto vidū bija vairāk mūzikas profesionāļu, kā klausītāju. Savienotās valstis, kuras joprojām ir lielākais mūzikas tirgus, šķiet piemirsušas, ka house mūziku Amērikā cilvēki klausījās jau pirms 20 gadiem, taču acīmredzami par agru, lai ar to pelnītu sešu ciparu honorārus. David Guetta uzvara DJ Mag balsojumā ir attaisnojama, jo tā gluži vienkārši atspoguļo trīs svarīgas pasaules tendences deju mūzikā.

 

Numur viens: trance ir zaudējis savas pozīcijas, kā galvenais deju mūzikas virziens cilvēku masu pasākumiem un stadionu šoviem. Kā apliecinājumu tam varētu minēt arī daudzu vadošo trance DJ-ju pārkvalificēšanos uz citiem žanriem. Tendence divi: elektroniskā mūzika pati par sevi ir kļuvusi par masu kultūru un kur vislabāk tas,ir redzams, ja ne ASV, kur katrs otrais reitingu Top dīdžejs šodien spēj pulcēt stadionus. Šeit par iemeslu kalpo fakts, ka mainstream house, kuru propagandē un visādi citādi kultivē Gueta, pēc daudzu gadu būšanas tronī, no pārdotākās mūzikas pozīcijām nostūma R’n’B, kļūstot par dominējošo novirzienu ASV. Šis arī izrādījās francūža uzvaras gājiens, kas viņam nodrošināja ne tikai iespēju kļūt par vispelnošāko dīdžeju, bet arī iegūt ASV tirgu, kurā dzīvo vairāk, kā 300 milijonu potenciālo klaberu. Un šodien šī ASV auditorija tiešākajā vārda nozīmē sākusi just nepieciešamību pēc šada veida house mūzikas. Ja mēs skatāmies no biznesa viedokļa, kas arī ir noteicošais DJ Mag balsojumā, tad francūzis, kā neviens cits ir pelnījis uzvarētāja laurus. Trešā tendence ir likumsakarīgs turpinājums un nobeigums ši stāstam. Šodien pat mūsu mammas sāk klausīties house mūziku, neiedziļinoties stilistikas iedalījumos vai žanru iztirzājumos jo gluži vienkārši viņām tas neinteresē. Masu patērētāju publikai nepieciešams masu produkts, primitīvs un viegli uztverams. Kā zināms aitas baro ar to, ko tās vislabāk spēj sakošļāt un šajā sakarā ja nebūtu milzīgā pieprasījuma pēc francūža pārdotās mūzikas, tad visticamāk ne šīs mūzikas, ne viņa paša arī nebūtu reitingos un radio plei-listēs. Tāds laikmets.

Iesakām šajā sakarā noskatīties David Guetta intervijas pilno variantu (bez cenzūras) no ADE, uzreiz pēc DJ Mag uzvarētāju paziņošanas Amsterdamā.


 

 

Gada Pasākums Latvijā  – Positivus

Citas nominācijas, pat teorētiskas uz Positivus festivāla fona bija diezgan apšaubāmas. Festivāls, kurš notiek jau piekto reizi, Salacgrīvā, Zvejnieku parkā, izskatās sasniedzis savu slavas zenītu, spējot pievilināt teju ik katru latvieti un mūsus zemes viesi, notriekt savu laiku, naudu (un neslēpsim arī veselību), Salacgrīvas pļavās, mežos un ūdeņos.

Viens no Positivus muzikālajiem pārspēkiem pār citiem līdzīga rakstura esošajiem un bijušajiem latvijas masu pasākumiem ir festivāla spēja izdabāt teju gandrīz vai visām gaumēm. Atšķirībā no savulaik populārā Baltic Beach Party Liepājā, kur mākslinieku sastāvu ik gadu veidoja jau ierūsējuši aizgājušo gadu dziedātāji, Positivus festivāls ik vasaru piedāvā aktuālākos šodienas māksliniekus, kas kļuvis par vienu no festivāla trumpjiem. Ar katru gadu Positivus festivāla programmā tiek iekļauts arvien vairāk jauno ārzemju mūziķu, un arī iespējas pavadīt laiku festivālā ir diezgan plašas, arī tajos gadījumos, ja mūzika jums nepieciešama tikai fonam. 5. gadi festivālam ir zināms briedums, un 20 000 apmeklētaju liecina par to, ka festivālam vēl ir liels potenciāls.

http://www.positivusfestival.lv/

http://www.positivus.com/

 

Maceo Pex

2011. gada producents ar fenomenālu augšupeju, ko apstiprināja arī viņa 5. vieta mūsuprāt objektīvākajā DJ Topā – RA Poll: Top DJs of 2011. Maceo Plex vārds vēl pirms gada bija vairāk zināms dīdžeju aprindās un tiem, kuri šajā sfērā interesējas varbūt mazliet vairāk par citiem. Katra relīze, kuras ierakstā viņš piedalījās, vai tas būtu viņa remiks, vai oriģinālskaņdarbs, kļuva aizvaditajā gadā par underground deju grīdu hitu. Viņš nav bijis liela slavenība, bet savās aprindās bija labi zināms un izslavēts, kā producents ar augstām prasībām mūzikas kvalitātes ziņā. Un viņa gadījums ir piemērs tam, ka mūzikai piemīt apbrīnojams spēks.

Šodien turpat 20. aizvadītie gadi uz klubu skatuves zem vārda Maetrik, amerikāņu producentam šķiet bijuši kā lieliskas pieredzes gadi lai beidzot debitētu ar jaunu projektu Maceo Plex. Gada sākumā viņš izdeva albumu ‘Life Index’ uz Crosstown Rebels, kas kļuva par vēl vienu pierādījumu Damian Lazarus vadītajam leiblam, ka šodien arī underground skanējums spēj aizraut lielas cilvēku masas. Šobrīd lielie leibli stāv rindā, lai saņemtu tiesības izdot viņa mūziku. Nākamie, tiesības izdot Maceo Plex singlu saņēmuši Cocoon Recordings, kas tikai apstiprina to, ka amerikānis šobrīd ir “Most Wanted Producer”. Taču vērtīgākais Eric Estornel (īstais Maceo Plex vārds) devums šodienas underground skanējumam nes arī simbolisku nozīmi, proti, mūzikai jābūt dejojamai. Viņa skaņdarbos nav sarežģītību, iespējams tur ir maz intelektuālā, tomēr Maceo Plex skanējumam raksturīgā enerģētika liek jums atcerēties kaut ko tik sen nedzirdētu un kustēties deju zālē paceltām rokām. Interviju ar Maceo Plex lasiet jau drīzumā Theroom.

https://www.facebook.com/MaceoPlex

http://www.ellumaudio.com/

 

 

Gada DJ Latvijā –  Kaspar Kondrat

Par aizvadītā “Gada DJ” Latvijā, gan mūsu – Theroom, gan mūsu lasītāju balsojumā tika atzīts Kaspar Kondrat, kuram šādu Latvijas mēroga atzinību piešķīra gandrīz 60 % Theroom reģistrēto lietotāju – reālu cilvēku. Kaspara pārsvars pār tuvākajiem sekotājiem Bogdan Taran, Monsta un Electricano bija tik liels, ka šādu atzinību KK mūsuprāt ir saņēmis pelnīti.

Katrs no mums zina, ka jebkuri reitingi patiesībā ir formalitāte, bet ir lietas, kuras arī bez cilvēku publiska vai masveidīga atbalsta ir lieliskas: skaistas, nozīmīgas un mūsdienīgi pieprasītas. Ja par kritēriju ņem to, cik kāda no lokālās skatuves DJ -personām ir virzījusi, ietekmējusi vai ieguldījusi vietējās klubu dzīves kopējā attīstībā aizvadītajā gadā (kā pozitīvā vieniem, tā arī negatīvā citiem), tad Kaspar Kondrat kā neviens cits ir pelnījis būt par 2011. gada DJ. Viņš joprojām ir kluba Essential rezidents Nr.1, kurš idejiski atbildīgs par daudzu viesmākslinieku uzstāšanos skolas ielā 2 un likumsakarīgi kļuvis arī par šī kluba simbolisku seju. Aizvadītajā vasarā ar veiksmīgiem pasākumiem “Saulrieta Reiss” KK lika arī mūsu izvēlīgajai publikai iziet laukā no tik iestingušajiem sapratnes rāmjiem, par klubu mūzikas pasākumiem, nomainot daudziem netīkamās Essential telpas pret dejām uz Daugavas ūdeņiem.

Šogad KK bija teju arī vienīgais no mūsu populārajiem DJ-iem, kurš kaut minimāli centās un produktivi īstenoja savu virzību muzikālajā un publiskajā sfērā, nekrītot galējībās, nepārkāpjot ētikas un sava žanra robežas arī sociālajā komunikāciju laukā.

Tomēr viennozīmīgi viņa redzamākais 2011. gada solis bija piedalīšanās “The Burn Studios DJ Bootcamps pasaules klubu galvaspilsētā Ibizā, kopā ar Ratz Lukas. Intervijā ar Theroom, Burn Studios DJ Bootcamps vadītājs Paul Nolan no SAE institūta sacīja: “DJ Bootcamps bija apbrīnojams panākums, gan ar pasaules klases mākslinieku, gan topošo talantu piedalīšanos, kurā izmantojot pārsteidzošu izdevību, daudziem varbūt reizi mūžā bija iespēja iegūt teoriju, meistarklasi un lekcijas no Sašas un māksliniekiem no Gomma Records. Tas bija gods būt par daļu no šī neaizmirstamā laika, visiem iesaistītiem māksliniekiem, arī latviešu puišiem, kam paredzēti lieli panākumi nākotnē.  Burn turpinās atbalstīt viņus, un tie turpinās atbalstīt viens otru… par to esmu personīgi ļoti lepns”, teica Pols Nolans.

Vairāk par Kaspar Kondrat 2011. gadu variet lasīt mūsu rubrikā 10 lietas:

http://www.theroom.lv/kaspar-kondrat-10-lietas/

 

 

Gada Atgriešanās –  Kerri Chandler

Gada atgriešanās uz starptautiskās skatuves piederēja Kerri Chandler, kas tika arī godināta Dj Awards ceremonijā. Mūzikas profesionāļi pat nepieļāva domu, ka viņa vietā varētu atrasties kāds cits. Pēdējos gados Čikāgas house leģenda arvien retāk uzstājās klubos jo bija aizņemts strādājot ar jauno paaudzi un darbu savā jaunajā ierakstu kompānijā Mad House Records. 2011. gada atgriešanās izvērtās vētraina.

Sarunā ar Theroom Kerri Chandler pastāstīja, ka pirms dažiem gadiem esot sev apsolījis, kad nekad vairs neatgriezīsies Ibizas salā, tomēr atgriezās – taisnā ceļā uz Dc10… Interesanti cik bieži salas ilgtermiņa apmeklētāji mēģina dot sev šādus solījumus par neatgriešanos?:)

Negaidīti visiem, Kerri Chandler 2011. gadā kļuva par daļu no Circoloco komandas un rezidentu, jaunajiem pasākumiem ”From Disco till Techno”. Deep House pioniera parādīšanās uz DC 10 skatuves lika šogad arī kluba promoteriem pārskatīt pasaules populārākā underground kluba muzikālās robežas.

Šodien vairs nav modē mēģināt klasificēt elektronisko mūziku pa stiliem. Tas brīžiem kļūst neiespējami un pat veltīgi. Pirms vairākiem gadiem, stilu klasifikācijai bija nozīme, taču šobrīd sienas ir nogruvušas, un vecā karte vairs neder, lai apzīmētu jaunas teritorijas.

Kerri Chandler uzstāšanās aizvadītā vasarā Ibizas underground templī DC10, nebija jaunums, bet vairāku gadu laikā pārbaudīta kvalitāte, kas ir apceļojusi visus kontinentus, nezaudējot savu aktualitāti, un ir apliecinājums šī mākslinieka spējai runāt visplašākajos mūzikas valodas diapazonos. Mazās revolūcijas izskaņā Keri Chandler septembrī notikušajā DJ Awards ceremonijā tika atzīts kā labākais 2011. gada Deep House mākslinieks (šo balvu Keri Chandler dalīja mūsuprāt godīgi ar jaunās paaudzes Enigmu Jamie Jones). Ekskluzīvu interviju ar Kerri Chandler lasiet janvārī Theroom.

http://www.kerrichandler.com

 

Club Kino

Februārī Rīgā parādījās vēl viena jauna deju zāle. Atdzima kādreiz tik iemīļotās kinoteātra Daile telpas, Krišjāņa Barona ielā. Club Kino parādīšanās Rīgas klubu kartē var dēvēt par labāko notikumu, kas noticis mūsu naktsdzīvē aizgājušajā gadā.

Sākotnēji Rīgas publika diezgan vēsi uzņēma jaunās deju grīdas parādīšanos, taču skaidrs, ka mūsu publikas mentalitāte ir ļoti specifiska un brīžiem mums pašiem grūti izprotama. Daudziem tas gluži vienkārši bija neadekvāts protests pret situāciju, kam grūti rast attaisnojumu. Nepieciešamība pēc jaunām deju grīdām Rīgai šobrīd ir nepieciešama vairāk, kā jebkad, lai vismaz atgrieztu kaut kādu notikumu intensitāti un spētu uzlabot publikas formēšanos, kura pēdējos gados ir bēdīgi sarukusi, līdz ar emigrācijas vilni. Savā ziņā šī brīža situācija ar deju zālēm Rīgā, atgādina desmit gadus vecus notikumus mūsu pilsētā. 90-to gadu beigās un pagājušās dekādes sākumā mūsu galvaspilsētā iespējams bija tikpat deju zāļu cik tās ir šobrīd. Mainījusies ir cilvēku attieksme gan pret mūziku, klubu kustību, kā jaunās kultūras izpausmi, gan vienam pret otru. Tādēļ patīkami, ka klubs meklē jaunus izpausmes veidus un līdzās nakts dejām organizē kino vakarus, un citus mazus kultūras pasākumus, kur galvenā doma ir sanākt kopā un justies labi. Cilvēki sinhronizējas ne tikai caur ritmu un dejām, bet arī caur dzīvām sarunām.

https://www.facebook.com/clubkino.lv

 

Kino & Soundtrack – Senna

Pirms vairākiem gadiem – viena no visu laiku labākajiem pasaules autosportistiem Airtona Sennas ģimene deva piekrišanu uz dokumetālās filmas izveidošanu par trīskārtējo pasaules čempionu F1, kurš traģiski gāja bojā Imolas Grand Prix laikā 1994. gadā. Filmu tika uzticēts uzņemt meistar tandēmam, režisoram Asifam Kapadia un scenāriju autoram Manišam Pandeijam, kuri jau reiz saņēmuši nomināciju Oskara balvai dokumentālā kino žanrā. Šā gada maijā filma beidzot nonāca Eiropas kinoteātros (diemžēl, ne Latvijas) un sešu mēnešu laikā kļuva par visu laiku skatītāko filmu dokumentālā kino vēsturē, pārspējot gan ienākumu rekordus, gan saņemot balvas Sundance un Toronto filmu festivālos, kā labākais dokumentālais darbs. Gatavojoties filmas montāžai filmas veidotāji griezās pie brazīlijas skaņu ģēnija Antonio Pinto, kuram tika uzticēts, uzrakstīt šīs filmas skaņu celiņu.

Runājot par Pinto ierakstīto skanu celiņu, jāliek vienlīdzības zīmi ar pašu filmu jo viens bez otra nebūtu iespējami. Šajā gadijumā Pinto sarakstītais soundtrack fimai ir daudz emocionālāks par visiem iepriekšējiem komponista darbiem. Iemesls pavisam iespējams ir apstāklī, ka Pinto, gluži tāpat kā Senna ir brazīlis un bijis liecinieks slavenā tautieša dzīvei, fantastiskajai karjerai, triumfam un pāragrai aiziešanai. Muzikālais fons piešķir humānāku komunikācijas līmeni starp skatītājiem un pašu Sennu.

Filmas maģiskums ir režisora un scenārista fanstastiskais kopdarbs. Pat zinot filmas beigas, skatoties darbu ne uz mirkli nepamet sajūta, ka šī ir mākslas filma. Tā ir īpaša komunikācija un prasme izmantot katru filmas kadru skatītāja uzmanībai.

Antonio Pinto – viens no visu laiku neparastākajiem komponistiem, kurš bija mūzikas autors brazīļu filmai “Specvienība”. Pinto rakstījis mūziku arī vairākām holivudas filmām, tomēr savu vārdu ieguvis kā šīs autormūzikas pārstāvjis, kurš konsekventi ietur atturīgu nostāju pret mūzikas industrijā valdošo komerciju, priekšroku dodot emocionālas, taču nekomerciālas mūzikas radīšanai, vienlaicīgi atrodoties Brazīlijā gluži vai dzīvās mūzikas ikonas statusā. Antonio Pinto parasti dzimst mūzika, kuru iepazīst visa pasaule.

Vēl dzīves laikā Senna kļuva par dievinātāko brazīli savā valstī, kurš neskatoties uz milionāra un veiksminieka tēlu, ārpus sacīkšu trases bija humānisma paraugs un pastāvīgi ziedoja lielu daļu savu ienākumu brazīlijas bērniem. Neilgi pirms savas bojāejas Senna nolēma izveidot fondu, kas nodrošinātu brazīlijas bērnus ar izglītību, kuriem finansiālu apsvērumu dēļ tā nebija pieejama. Nezināms fakts par Sennu nāca klajā vairākus gadus pēc viņa bojāejas. Visu savu bagātību, kas uz negadījuma brīdi sastādīja ap 300 milioniem dolāru, Senna pēc sava testamenta, apzinoties dzīvesveida bīstamību novēlēja bērnu labdarībai, atstājot savai ģimenei tikai īpašumus un veiksmīgos biznesa projektus.

2010. gadā prestižākais autosporta izdevums, britu “autosport” veidoja aptauju starp esošajiem un bijušajiem f-1 braucējiem, lai noteiktu visu laiku labāko f-1 braucēju. Par tādu vienbalsīgi tika atzīts Airtons Senna.

Senna – noteikti viena no aizvadītā gada labākajām filmām, kura jums liks daudz reflektēt un kura būtu jānoskatās arī tiem, kuri par F-1 nekad nav interesējušies jo filma jau nav tikai par F-1 un sportu, kā par cilvēku, dēlu, draugu, kurš savas neilgās dzīves laikā paspēja iedvesmot milijoniem cilvēku visā pasaulē un izmainīt arī pašu F-1.

https://www.facebook.com/sennamovie

 

 

Sasha klubā Essential

2011. gads neskatoties uz vēljoprojām neiepriecinošo ekonomisko situāciju Latvijā bija notikumiem bagātāks 2010. gada pretstatam. Tomēr krogu kultūra vēljoprojām ņem virsroku pār klubu kultūru. Ja atskatamies divus-trīs gadus vecā pagātnē, tad situācija ir tiešām neiepriecinoša. Vietu, kas ir dēvējamas par elektroniskās deju mūzikas laukumiem Rīgā ir palikušas uz rokas pirkstiem saskaitīt. Tomēr neskatoties uz deju laukumu deficītu, vairāk kā 20 starptautiska mēroga dīdžeju ir uzstājušies Latvijā aizvadītajā gadā, kas pie katastrofālās cilvēku maksāt negribēt spējas ir vērā ņemas cipars.

Ja Dubfire vai Armin Van Buuren jau bijām redzējuši, tad Sasha’s notikušo uzstāšanos klubā Essential citādāk, kā par pārsteigumu nosaukt nevarēja. Paradoks, bet ja pats Sasha būtu Rīgā uzstājies starp 2006-2008. gadu visticamāk, ka šāds pasākums atrastu vietu piepildītajā arēnā Rīga. Lūk, kur mūsu šī brīža klubu dzīves paradigma.  Tomēr kopējās iezīmes pateicoties atsevišķiem klubu dzīves censoņiem raisa zināmu optimismu. Taču lai šādi pārsteigumu cienīgi notikumi mūsu galvaspilsētā notiktu arvien biežāk, vispirms cilvēkiem, arī tiem, kuri lasa šīs rindas un it kā saprot, vajadzētu sākt saprast vairāk, ka atvest jebkuru mākslinieku uz Rīgu, pasākumu organizatoriem (promoteriem… producentiem) maksā finansiālus resursus. Un šie finansiālie resursi ir atkarīgi ne tikai no pasākumu apmeklētības, bet arī no apmeklētājiem, kuri šos pasākumus apmeklē. Ieilgušais ”tikt par brīvu” vai ”laimīgās stundas” ieradums neko citu, kā regresu mūsu pašu klubu dzīves resursos (arī intelektuālajos) nerada. Fakts, kurš neiepriecina, bet guestlistu vīrus, atšķirībā no vairuma Eiropas valstu klubu dzīves pie mums ir manāmi aizkavējies. Laiks mosties!

https://www.facebook.com/sasha

 

 

 

Paldies, ka bijāt ar mums aizvadītajā gadā. Tiekamies 2012! – Theroom.

Teksts: Svens Danbergs, Daniel Wall & Viktors Buda