Latvija savulaik varēja lepoties ar melnajām platēm un savu mūzikas rūpniecību. Skaņuplašu fabrikas pirmsākumi Rīgā meklējami jau 1931.gadā, kad Kalnciema ielā 40 tika dibināta „Bellacord Electro” skaņuplašu fabrika.

Bellacord Electro Vinyl

 

Rīga ir pilsēta ar senām mūzikas ierakstu tradīcijām. Pirmā skaņu plašu rūpnīca Rīgā “Pišuščij Amur” darbojās jau 1901. gadā, un tā bija vienīgā plašu fabrika milzīgajā Krievijas impērijā. 1931. gadā administrācijas ēkā Kalnciema ielā 40, kurā līdz 1. pasaules karam darbojās a/s “Lux” elektrisko lampu fabrika, atvērās “Bellacord Electro” plašu fabrika. Latvija varēja lepoties ar melnajām platēm un savu mūzikas rūpniecību. Fabrikas nosaukums “Bellacord Electro” nozīmēja, ka fabrikā ražotās plates ir ar labu skaņu un ka tās izgatavotas ar elektronisku iekārtu – vārds ‘electro’ tolaik bija piekabināts visām modernajām skaņu plašu izdevniecībām. Padomju Latvijas laikā (1960 – 1991.gadam), Kalnciema ielā 40, izvietojās plašā pasaulē populārā PSRS firmas “Melodija” Rīgas skaņuplašu fabrika, kas būtībā bija tā pati “Bellacord Electro” fabrika, kuru PSRS pārņēma savās rokās pēc kara gados.

 

Latvijas mūzikas industrijas pirmsācējs Helmārs Rudzītis

Skaņuplašu fabriku “Bellacord Electro” dibina inovatīvs, gados jauns uzņēmējs no Bastejkalna – Helmārs Rudzītis (toreiz apgāda “Grāmatu draugs” īpašnieks). Viens no ievērojamākajiem viņa ieguldījumiem brīvvalsts kultūrvidē un rūpniecībā bija tieši skaņuplašu helmars-rudzitis-43158154fabrikas “Bellacord Electro” dibināšana. Latvijas kultūrvidē Helmars Rudzītis (1903-2001) savulaik spēlēja pirmo vijoli – viņš sarūpēja apvērsumu grāmatu izdevniecībā, izdeva pirmo erotisko žurnālu “Sensācija” 1924. gadā un plates, kuru etiķetes rotāja lepns uzraksts “Latvijas Ražojums”.

Pats viņš bija mazliet avantūrists un dzīves baudītājs, kas ļāvās dēkām gan savos laimīgajos, gan dramatiskajos gados. Helmara Rudzīša dzīve bija jaunu ideju un piedzīvojumu piepildīta; viņš uzsāka vēl nebijušus projektus tolaik svaigi dibinātajā Latvijā. Viņš paveica to, ko neviens līdz tam nebija varējis vai vēlējies darīt. Helmaru varētu pat uzskatīt par Latvijas mūzikas industrijas pirmsācēju. 28. gadu vecumā viņa dzīvē ienāca jauna dēka – “Bellacord Electro” skaņuplašu fabrika.

 

Bellacord Electro Rīga

1931.gada decembrī „Jaunākajās Ziņās” var lasīt , ka atvērta Latvijā un vispār Baltijas valstīs pirmā skaņuplašu fabrika „Bellacord Electro”. Trīsdesmitajos gados mūziķiem nebija iespējas Latvijā ierakstīt savas dziesmas. Mākslinieki savu mūziku ierakstīt devās uz Berlīnes ierakstu fabrikām (“Odeon” vai “Parlofon”) vai arī uz Londonas fabriku “His Masters Voice”. Pēc ieraksta izdarīšanas un pavairošanas plates tika eksportētas uz Latviju.

bellacordSkaņuplašu fabrika gan latviešu, gan ārzemju māksliniekiem pavēra ceļu uz klausītāju sirdīm un pasaules mūzikas tirgu. Šeit populāras melodijas ieskaņoja arī mūsu slavenie operdziedoņi. Jau pēc neilga laika Belakorda plates tika eksportētas uz Igauniju, Somiju, Zviedriju, Lietuvu un pat Ķīnu. Pretēji mūsdienās tik sastopamajiem uzrakstiem “Made in China”, ķīniešiem tolaik bija iespēja iepazīties ar Latvijas ražojumu.

Neskatoties uz arvien noritošo karu, 1943. gadā Bellacord izdoto ierakstu apjoms nesamazinājās, tieši otrādi – lai apmierinātu frontes pieprasījumu, produkcija sasniedza ap 180-200 tūkstošus. Vēstures pavērsieni ne reizi vien sašūpoja Helmara likteni, līdz visbeidzot tie viņu nogādāja Amerikas krastos. Viss, ko Helmars bija veidojis gandrīz 14 gadus, nepilna gada laikā sāka grūt, mainoties varai. Laikā pēc Otrā pasaules kara un Helmara emigrācijas “Bellacord Electro” fabrika ieguva mazāk buržuāzisko nosaukumu “Rīgas skaņuplašu fabrika”. Helmara Rudzīša īpašums tika nacionalizēts un fabriku nodeva Latvijas PSR radiofona paspārnē. Helmars Rudzītis, jau trimdā dzīvojot, 1949. gadā ASV izveidoja laikrakstu ”Laiks”, ļoti pieprasītu svešatnes latviešu aprindās.

 

 

Melodija Rīga

1958. gadā Rīgā nodibināja skaņu ierakstu studiju un “Rīgas skaņuplašu fabriku” pārsauca par skaņu plašu fabriku “Līgo”. 1964. gadā visas PSRS skaņuplašu fabrikas un skaņu ierakstu studijas tika apvienotas Vissavienības firmā “Melodija”. Melodija bija vienīgā ierakstu kompānija visā Padomju Savienībā, kas bija vislielākā visā pasaulē.

 

Mūzika disko klubos (izdevējs Melodija, ražots Rīgas skaņuplašu fabrikā)

 

Nav grūti iedomāties, cik milzīgas bija Melodijas tirāžas. Tās bija grandiozas salīdzinājumā pat ar visu Rietumu tirgu. Gadā saražoja aptuveni 135 miljonus plašu.1965. gadā fabrikā sāka ražot ilgspēlējošās, bet 1971. gadā stereofoniskās skaņu plates. 1973. gadā tika uzcelts kasešu ražošanas cehs Rīgā. 1990. gadā fabrika Melodija tika atdota Latvijai. 1992. gada uz firmas “Melodijas” bāzes tiek nodibināts SIA “RiTonis”, 1999. gadā SIA „RiTonis” beidza pastāvēt. Līdz ar daudzām citām fabrikām juceklīgajos deviņdesmitajos, beidzās arī skaņu plašu ražošana Latvijā. Gandrīz vai vienlaikus ar Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanu deviņdesmito gadu sākumā palēnām likvidējās Rīgas skaņu rūpnīca. Tā sabruka tieši tāpat, kā sabruka citas rūpnīcas. Vairs nebija pieprasījuma.

 

Melodiju stafete 7 (izdevējs Melodija, ražots Rīgas skaņuplašu fabrikā)

 

“Ja runājam par Latvijas tirgu, tas vispār nav nekāds. Tik mazai tautiņai nemaz nevar būt kaut cik nopietns tirgus. Kam ir nopietna ražošana, tie orientējas uz eksportu. Neviena saimnieciska nozare nevar attīstīties, ražojot preces tikai vietējam tirgum”, – saka  Aldis Ermanbriks (Rīgas Skaņu ierakstu studijas vadītājs).

 

Informācijas avoti: Elīna Šakirova  | VETO  | Aldis Ermanbriks  | Rīgas Skaņu ierakstu studija | http://www.citariga.lv/

1993. gadā Latvijas Zinātņu akadēmija piešķīra H.Rudzītim Goda doktora grādu. Par Helmara Rudzīša dzīves gājumu var uzzināt no viņa paša grāmatas (Helmars Rudzītis. Manas dzīves dēkas. Ņujorka: Grāmatu draugs. 1984.)